Vai pēc 11. janvāra nepārtikas preces varēs iegādāties veikalos? Skaidro Tv3 ziņas.
Kāpēc grīdas mazgāšanas līdzekli drīkst pirkt, bet mazgāšanas slotu nē. Ja ārā snieg, kāpēc aizliegts nopirkt sniega lāpstu? Kāpēc nedrīkst nopirkt ziemas cimdus, kas atrodas turpat pretī maizes stendam? Šie ir tikai daži pircēju uzdotie jautājumi veikalu pārdevējiem, uz kuriem atbildes nav, vēsta TV3 Ziņas.
“Cilvēki vēlas doties dabā, bet termosu nevar iegādāties. Cilvēki vēlas doties ar bērniem uz kalnu, bet ragaviņas nevar iegādāties. Tāpat ir arī mājas priekša aizsnigusi, bet notīrīt to nevar, jo nav sniega lāpstas. Cilvēki grib iegādāties ļoti praktisku preci kā pannu vai nazi,” norāda SIA “Maxima Latvija” sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Tirgotāji uzskata – cilvēkiem būtu jāļauj iegādāties rūpniecības un saimniecības preces vismaz pārtikas veikalos.
Līdz šim tajos neesot novērots, ka cilvēki aiz garlaicības vienkārši nāktu un pētītu preces, tādējādi pulcētos un radītu Covid-19 izplatības risku.
Pircēji atzīst, ir lietas ko vajag klātienē pirkt tagad un tūlīt un nevar gaidīt interneta piegādi. “Bez zeķubiksēm, zeķēm nevaru,” saka pircēja Jeļena. Latvijas Tirgotāju asociācijā uzver – valdība neizprot, ka ne visi Latvijā spēj iepirkties interneta veikalos.
Sabiedrības mazāk turīgā daļa nespēj finansiāli atļauties nopirkt apģērbu un apavus internetā.
Viņi līdz šim to darījuši lietoto apģērbu veikalos, taču tā sauktās humpalu bodes ir ciet.
“Katram ir savs budžets un lielākā daļa – vismaz 33 procenti no iedzīvotājiem nevar atļauties maksāt par piegādēm. Kāpēc izspiest naudu no cilvēka, lai viņš samaksā papildus naudu par to, ko viņš var aiziet un nopirkt,” norāda Latviijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Starpinstitūcijas vadības grupā šodien izskatīti vairāki varianti, kas notiks pēc 11. janvāra līdz kuram spēkā esošais tirdzniecības liegums.
Piemēram, Ekonomikas ministrija rosina pilnībā atcelt nepārtikas preču tirgošanas aizliegumu, taču epidemioloģisko drošību tad noteiktu ar pircēju stingru uzskaiti, piemēram, ar tehnoloģiskām ierīcēm un lielāku kvadratūru katram cilvēkam.
“Piedāvāsim – ja šīs prasības netiek ievērotas, tad varētu šo tirdzniecības vietu darbību apturēt uz laiku līdz divām nedēļām,” komentēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāts Edmunds Valantis.
Premjers Krišjānis Kariņš šodien uzsvēra – nevar riskēt ar cilvēku plūsmas atgriešanos atpakaļ tirdzniecības vietās.
Drīzāk vēl tiks pagarināts rūpniecības un saimniecības preču tirgošanas liegums, taču premjers pieļāva iespēju – vairākas preču grupas izņemt ārā no lieguma saraksta.
Taču kā tieši turpinās izpausties nepārtikas preču aizliegums valdībā kļūs skaidrs rīt, 5. janvārī.