Sekss, par kuru mēs kaunamies. Eksperts: “Sievietes uzskata, ka pirmās trīs reizes ir jāsaka – nē”
Visas darbības, kuras nav aizliegtas ar likumu, cilvēki var darīt atklāti – un to arī dara. Ir tikai viena lieta, ko pieņemts darīt pa kluso, proti, sekss. Par to, vai šādai slepenībai ir kāds izskaidrojums, runājam ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti, kurš uzsver, ka cilvēki diemžēl nespēj pilnībā aptvert un izprast savas seksualitātes aspektus un to sarežģītību.
Pirmajā Mozus grāmatā lasām, ka Ādams un Ieva staigāja pa paradīzi pavisam kaili un par to nekautrējās, taču vēlāk, kad ēda aizliegto augli, pēkšņi sakaunējās par savu kailumu un piesedzās ar gurnu apsēju. Šķiet, ka Ādama un Ievas kauna zīmogs vēl joprojām ir spēkā – neviens to nav atcēlis. Cilvēki kautrējas par savu kailumu, kaunas, ka ir seksuālas būtnes un ka sekss viņiem ir nepieciešams. Mēs joprojām meklējam vīģes lapu, ar ko piesegt šo dabisko dziņu. Cilvēkiem pusmūžā un senioriem seksuāla gribēšana skaitās teju nepiedienība, lai gan realitātē daudziem viss notiek, bet vēl vairākiem ļoti gribētos, lai notiek.
Ja šo tēmu parok dziļāk, skaidri atklājas, cik tā ir komplicēta un reizēm pat sprādzienbīstama. Salīdzinot cilvēku ar datoru, varam teikt, ka mūsu operētājsistēma nav tik jaudīga, lai brīvi un bez minstināšanās operētu ar seksa failiem. Tam piekrīt arī psihoterapeits Viesturs Rudzītis: “Cilvēki evolūcijas gaitā ir izveidojuši noteiktu priekšstatu par intīmo un publisko. Līdzīgi mēs veidojam savu failu sistēmu datorā vai, teiksim, kārtojot rakstāmgaldu, kaut ko noglabājam seifā. Tāpat notiek ar psihi. Par visintīmāko mēs uzskatām to, kas ir visievainojamākais, visapdraudētākais, visnozogamākais. Seksuālas darbības parasti netiek veiktas publiski. Tas ir loģiski.”
Trīs reizes jāpasaka nē
– Seksuālajā uzvedībā katram ir savi priekšstati par pieklājīgo un nepieklājīgo, tāpēc seksa tēmas kontekstā var viegli iebraukt grāvī.
– Tas arī ir iemesls, kāpēc šī tēma ir intīma. Tādā veidā cilvēks sevi aizsargā.
– Piemēram, ja vīrietis pieietu klāt nepazīstamai sievietei un pavisam pieklājīgi pajautātu, vai dāma nevēlas ar viņu nodarboties ar seksu, visticamāk, sieviete justos aizvainota.
– Tā ir tikai fantāzija, ka justos aizvainota. Jēkabam Janševskim romānā Dzimtene viens no varoņiem ir tāds Čāpiņu Jānis. Māte viņam pieteica, kā pareizi jāuzvedas, ja viņš ir aizgājis ciemos. Ja aicina pie galda, trīs reizes jāatsakās un tikai ceturtajā reizē drīkst piekrist. Sanāca tā, ka viņu divas reizes aicināja, bet trešajā reizē secināja, ka nav vērts, jo vienalga nenāks. Līdzīgi varētu būt ar sievieti, kuru aicina nodarboties ar seksu. Pirmajā reizē noteikti ir jāsaka nē. Vispār nē jāsaka trīs reizes – lai ļautu saprast, ka viņa ir kārtīga sieviete.
Es teiktu, ka jūsu minētais gadījums vērtējams kā ļoti drosmīgs solis, lai veidotu attiecības. Visbiežāk ir tā, ka vīrietis un sieviete seksa tēmai staigā riņķi un apkārt, izvairās par to runāt. Kā reiz dziedāja Edgars Liepiņš: “Un runājam par darbu, līdz atausis ir rīts.”
Vīrieša piedāvājums sievietei nodarboties ar seksu nozīmē vērsties pret savām bailēm no atraidījuma un atklāt tēmu. Turklāt sievietei ir brīvība ārpus kaunīguma un savas cenas uzsišanas – viņa var teikt jā un var teikt nē. Slikti ir tad, ja vīrietis sāk grābstīties. Tad sieviete bailēs no izvarošanas var pieļaut to, ko negrib pieļaut. Viņai var pazust iespēja teikt nē. Toties verbāla komunikācija piedāvā brīvību. Jo vairāk brīvības, jo vairāk varam šo tēmu izrunāt un izpētīt.
Es nedomāju, ka sievietei vajadzētu būt aizvainotai par šādu piedāvājumu. Mēs taču varam pieļaut arī pretēju gadījumu, kad vīrietis pieiet klāt sievietei un saka: “Es negribu ar tevi nodarboties ar seksu.”
Aizvainojums vai dusmas attiecībās velk aiz sevis asti – abpusējus seksuālus atraidījumus. Savukārt seksuāls atraidījums pastiprina aizvainojumus – apburtais loks.
– Sievieti varētu aizvainot tas, ka viņu uzskata par viegli iegūstamu.
– Ja uz pirmo aicinājumu viņa atbildētu ar jā, tad, visticamāk, par tādu arī tiktu uzskatīta. Viņai kā Čāpiņu Jānim trīs reizes jāpasaka nē. Tāds mārketings – uzsist sev cenu. Tam ir dziļas arhetipiskas saknes.
– Cilvēki līdz seksam parasti nonāk, runājot aplinkus par visu ko citu, tikai ne par to.
– Tas ir tipiski. Turklāt šādās situācijās cilvēku galvās rodas dažādas prognožu virtenes. Piemēram, nosacītais vīrietis domā: “Es izteikšu sievietei piedāvājumu, bet kas būs, ja viņa teiks nē? Es taču nezinu, ko darīt, ja viņa saka nē.” Ja vīrietis un sieviete runā aplinkus, var izveidoties mudžeklis, ko grūti atšķetināt. Bieži vien atklāta saruna rada atvieglojumu. Viens saka: “Es tevi gribu.” Vai arī: “Atvaino, es tevi negribu.” Piemēram: “Es ar tevi negribu seksu, taču gribu apspriest citas tēmas. Ja tevi tas aizvaino, pasaki atklāti.” Kas attiecas uz mūsu sabiedrību, šeit jūtama latviska nespēja komunicēt par sarežģītām lietām.
– Runājot par seksu, rūpīgi jāizvēlas vārdi, lai nepateiktu kaut ko tādu, ko citi varētu uzskatīt par nepieklājīgu. Ikviens te sevi cenzē.
– Taisnība. Konkrētās tēmas lielākoties ir slēgtas, no tām ir bailes, bet nevis tāpēc, ka tās būtu bīstamas. Tās prasa īpašas prasmes, iemaņas un drosmi runāt atklāti. Krievu anekdotes par poručiku Rževski vai aktrises Fainas Raņevskas aforismi apliecina gan drosmi, gan atvieglojumu, ko tas rada.
– Vai nav tā, ka daudzi cilvēki kaut kur zemapziņā seksu uzskata par netīru? Piemēram, ja viņus nejauši pārsteidz seksa laikā, viņi jūtas kā pieķerti lielā nedarbā.
– Iedomājieties, vīrs nopublicē savas sievas kailfoto. Liela varbūtība, ka kādam citam vīrietim viņa iepatīkas. Tāds vīrietis jūtas iekārdināts un savaldzināts. Sargāt savu sievu – tas nozīmē nerādīt viņu citiem.
Šis princips īpaši tiek maksimalizēts musulmaņu kultūrā, tam ir objektīvs pamats un izskaidrojums. Ja musulmaņu kultūrā sieviete viena iziet no mājas bez attiecīga apģērba, tas tiek uztverts kā atklāts aicinājums – es gribu seksu! Tāpat kā pērtiķu barā – ja mātītei ir sarkans dibens, viņai ir ovulācija. Un tēviņi tam pievērš uzmanību.
Protams, mūsu kultūrā ir citādi, kaut gan bioloģija darbojas tāpat. Ja sieviete augstpapēžu kurpēs, minisvārkos, piepaceļošos krūšturos un sakrāsojusies iziet ielās, tas vēl nenozīmē, ka viņa ir vientuļa un vēlas būt atzīta. Taču šie signāli var tikt pārprasti, tāpēc ir svarīgi vienmēr izrunāt neskaidrās lietas. Vīrietis var pajautāt: “Tev šodien ir izaicinošs krūšturis, tas ļoti izceļ tavu krūšu formu. Vai tas kaut ko nozīmē? Vai man jāizdara kādi secinājumi?”
Cilvēki kautrējas par savu kailumu, kaunas, ka ir seksuālas būtnes un ka sekss viņiem ir nepieciešams. Mēs joprojām meklējam vīģes lapu, ar ko piesegt šo dabisko dziņu.
– Varbūt mēs jau piedzimstam ar kauna sajūtu par seksu?
– To drīzāk var saukt par mazvērtību, jo neesam tik gudri un spēcīgi, lai pilnībā aptvertu savas seksualitātes aspektus un to sarežģītību. Tā ir mūsu mazvērtība bioloģisko un arhetipisko spēku priekšā, veidojot savu seksuālo dzīvi, lai turpinātos. Arhetipiskajā aspektā mēs varam runāt par attiecībām, ko cilvēks veido ar Dievieti. Tas ir diezgan sarežģīts jautājums, ko nevar tik vienkārši izrunāt.
Nāk prātā attiecības starp bērniem, kad viņi raksta uz sienas Jānītis + Anniņa = brūtgāns un brūte vai zīmē labi zināmos simbolus. Tā notiek, kad kolektīvā ir kādi bērni, kas uzvedas seksuālāk nekā citi. Viņi bieži vien tiek izsmieti. Šī izsmiešana rodas no mulsuma, kad bērni sāk sajust savu seksuālo būtību. Izsmiet nozīmē ignorēt, aizdzīt prom un marginalizēt šo tēmu. Tā ir bērnu nespēja uztvert seksuālās enerģijas būtību un tās dažādos aspektus. Un šī bērnišķīgā attieksme pret seksu turpinās arī paaugušajā dzīvē.
Es piedāvāju receptīti. Ja gadās sastrīdēties, izģērbieties kaili un turpiniet strīdēties. Vai arī paņemiet strīdā pārtraukumu, dodieties uz guļamistabu, izdariet TO un tad mēģiniet atjaunot strīdu.
Kad blakus ir svētā un prostitūta
– Kādā intervijā pieminējāt, ka Sokrats publiski masturbējis tirgus laukumā. Kā to vērtēt? Kā brīva cilvēka provokāciju?
– Šodien mēs nevaram droši apgalvot, ka Sokrats tiešām būtu masturbējis tirgus laukumā. Par viņu ir daudz nostāstu, un šis ir viens no tiem. Taču šī leģenda ir pietiekami svarīga, lai tai pievērstu uzmanību. Vai ir daudz tādu cilvēku, kas var atļauties publiski masturbēt?
Šeit varam pieminēt arī Bībeles sižetu par Onānu, kuram levirāta tradīcijas dēļ bija jāprec sava mirušā brāļa sieva. Tā vietā, lai viņai sarūpētu pēcnācēju, viņš savu sēklu izsēja zemē un par to tika Dieva sodīts un nogalināts. Jūdu Dievs lika saprast, ka cilvēku izdzīvošanas interesēs – lai rastos bērni un cilvēki vairotos – sēkla jādod sievietei, nevis jāmet zemē. Tā ir bioloģiska gudrība, taču šī gudrība nav absolūta. Ir arī citi viedokļi. Piemēram, ja vīrietis spēj masturbēt, tas samazina viņa atkarību no sievietes. Vai arī otrādi – ja sieviete spēj masturbēt, viņa samazina savu atkarību no vīrieša.
– Ja pāris pa kluso nodarbojas ar seksu, mēs to pieņemam kā normālu un pieklājīgu parādību, kas ir neatņemama laulāto dzīvē. Taču, ja šīs darbības tiek veiktas atklāti, momentā mainās to statuss – tā jau ir pornogrāfija. Kā uz burvja mājiena pieklājīgās darbības kļūst nepieklājīgas.
– Iedomājieties, kaimiņi jūs ar sievu ielūdz pie sevis paskatīties, kā viņi nodarbojas ar seksu. Ko jūs darītu?
– Tas būtu negaidīti. Iespējams, es piekristu.
– Un tad, kad būsiet ieguvis šo informāciju, ko tas mainīs jūsu attiecībās ar sevi, sievu un kaimiņiem?
– To ir grūti prognozēt.
– Te var veidot prognožu virknes. Lūk, tas novedīs pie tā un tā, un sekas būs tādas un tādas. Šajā prognožu murskulī cilvēks var saputroties un zaudēt brīvību. Lai problēmu atrisinātu, cilvēkam jābūt pietiekami drosmīgam, lai pateiktu: “Jā, es iešu un paskatīšos.” Tikai jautājums, ko viņš no tā iegūs. Te var rasties pavisam citas problēmas, piemēram, kaimiņi var pateikt: “Tagad maināmies. Mēs iesim skatīties jūsu seksu.”
No vienas puses, ja cilvēks ir drosmīgs, viņam dotas iespējas vairāk uzzināt; no otras – rodas jauni izaicinājumi, kas var aizvest bezjēdzībā. Pēc tam var sekot priekšlikums mainīties ar partneriem, un tā līdz bezgalībai. Seksuālā joma ir bezgalīga un nepiepildāma. Ja cilvēks par to pastiprināti interesējas un tajā iegrimst, viņš var zaudēt saikni ar visu pārējo pasauli. Tāpēc šķiet loģiski, ka reliģiskajās praksēs ir dažādas norādes seksa ierobežošanai. Krišnaītiem sekss paredzēts tikai vairošanās nolūkos. Jāatzīst, ļoti radikāls ierobežojums.
Ja seksa tēmu parok dziļāk, skaidri atklājas, cik tā ir komplicēta un reizēm pat sprādzienbīstama. Salīdzinot cilvēku ar datoru, varam teikt, ka mūsu operētājsistēma nav tik jaudīga, lai brīvi un bez minstināšanās operētu ar seksa failiem.
– Attiecībā uz seksu dzirdēta atziņa, ka Zigmunds Freids samierināja cilvēci ar tās dzīvnieciskajiem instinktiem. Vai jūs tam piekrītat?
– Daļēji. Freids sāka to darīt, bet process vēl nav beidzies. Reizēm viens otrs uzsver, ka viņš ir cilvēks, bet aizmirst, ka vispirms ir dzīvnieks. Katrā cilvēkā ir pietiekami daudz dzīvnieciskā, lai viņu sauktu par dzīvnieku. Varam teikt, ka ikviens cilvēks ir dzīvnieks, bet, vai viņš ir arī cilvēks – tas viņam vēl jāpierāda.
Visu sarunu lasi: šeit
