Droni un to piloti Latvijā turpmāk jāreģistrē konkrētā portālā

Foto: crainsdetroit.com

Veiksmīgākai bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanas regulēšanai no šā gada sākuma spēkā ir stingrākas uzraudzības un kontroles prasības – droni un to piloti jāreģistrē speciālā portālā, vēsta TV3 Ziņas.



Nepilnu divu nedēļu laikā dronu lietotāju portālā e.caa.lv reģistrējušās gandrīz 800 personas. Jāreģistrējas gan tiem, kam pieder bezpilota lidaparāti, gan tiem, kas tos vada. Cilvēkiem izsniedz individuālu identifikācijas numuru, kas jāuzlīmē uz lidaparāta. Maksa ir pieci eiro un saņemtā atļauja ir aktīva vienu gadu.

Reģistrs ir visa pamats, lai mēs varētu vispār uzskaitīt lietotājus, identificēt, piešķirt atļaujas vienkāršotā veidā un pēc tam to visu procesu arī digitalizēt. Varētu šķist, ka šis regulējums ir smagnējs un kam tas, nepieciešams, bet, diemžēl, ļoti liela daļa lietotāju vienkārši neapzinīgi viņus izmanto.

Jāreģistrē ir visi droni, kuru masa pārsniedz 250 gramus. Reģistrācija ir obligāta arī gadījumos, ja drona svars ir mazāks, bet tam pievienota foto vai video kamera. Par nereģistrēta gaisa kuģa izmantošanu var piemērot sodu. Nav zināms, kāds ir reālais dronu lietotāju skaits Latvijā, bet neoficiālā informācija liecina, ka tādi ir vairāki tūkstoši.

No 2021. gada daudz lielākas pilnvaras administratīvo pārkāpumu sastādīšanā ir arī policijai. Turklāt šobrīd tālvadības pilota pārbaudes jānokārto arī tiem, kas lidinās savam priekam pļavas vidū. Aģentūrā atgādina, ka sodu var piemērot par drona pilotēšanu alkohola reibumā, par lidošanu bez saskaņojuma īpašās teritorijās un citiem pārkāpumiem.

Pērn ierosinātas 27 lietas un 20 gadījumos piemērots sods. Vēl 23 gadījumos nav saskatīts pamats lietvedības uzsākšanai.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols

“Galvenokārt pārkāpumi līdz šim ir bijuši par lidošanu vietās, kur tas ir aizliegts, proti, kāda objekta tuvumā, kur bija jāsaņem papildu saskaņojums. Tāpat cilvēki ir saukti pie atbildības par lidošanu pārāk augstu.”

Piecu gadu laikā drona īpašnieks un pilots Jurģis Kreilis ar dronu veicis vairāk nekā 1600 lidojumus. Bezpilota gaisa kuģus viņš izmanto foto un filmu uzņemšanā. Viņš ir viens no tiem, kas jaunajā portālā jau paguvis piereģistrēties.



“Sākotnēji intuitīvi tas nav tāds, ka tu uzreiz ieej un saproti – kur man kas te jāspiež. Es pieļauju, ka tas tiks uzlabots lietošanas ziņā, lai jebkuram būtu skaidrs. Bet te ir tas stāsts, ka es kā profesionālis esmu gatavs veltīt to laiku un to procesu iziet, bet cilvēkam no malas, kas ir nopircis dronu un gribēs trīs reiz gadā palidināt hobija pēc, tas ir diezgan sarežģīts process,” norāda Kreilis.

Jurģis atzīst, ka regulējums šajā jomā ir nepieciešams, jo vēl pirms gada bezpilota lidaparātu satiksme Latvijā bijusi pilnīgā pašplūsmā. Viņaprāt, efektīvāku uzraudzību varētu nodrošināt reģistrāciju ieviešot jau lidaparāta iegādes brīdi. Vienlaikus viņš iesaka uzlabot filmēšanas saskaņošanu specifiskās teritorijās. Šis process joprojām esot papīra formā un aizņem vairākas dienas.

“Man šķiet, ka nedaudz ir nevienlīdzība tajā, ka, ja es esmu izvēlējies iet šo oficiālo ceļu, man tas prasa laiku. Man klients zvana, saka, es gribu, lai tu nobildē, es saku – ātrākais pēc nedēļas vai 10 dienām. Un tad ir šī otra daļa dronistu, kas saka – nav nekādu problēmu,” saka drona īpašnieks un pilots

To, ka dronu uzraudzībā vēl ir daudz kā pilnveidojama, nenoliedz arī CAA. Tuvākajos gados viņi sola cītīgi strādāt pie tā, lai atļauju saskaņošana, reģistrācijas un citas prasības lietotājiem būtu pēc iespējas digitalizētākas un saprotamākas.



Avots