Sieviete nežēlīgi nogalina savu bērniņu, kur tētis neiejaucās!
Psiholoģe Daina Žurilo aicināja vīriešus uzņemties autoritāti. Noteikti nevajag atstāt sievieti kā galveno, kas uzņemas atbildību.
Pieredzējusī psiholoģe, kas daudz strādājusi ar ģimenēm, akcentēja, ka vīrieša loma ģimenē ir ļoti nozīmīga, kaut arī bieži vien sievietei ir jāiznes lielākais smagums lēmumos, kas saistīti ar bērniem. Īpaši tas attiecas uz laiku, kad sieviete ir gaidībās un bērni ir pavisam mazi.
“Brīdī, kad sieviete no sevis atdod gandrīz visu bērnam, vīrieša loma ir ļoti nozīmīga. Piemēram, kā viņš spēs atbalstīt, ko teiks, kā palutinās savu sievieti, lai viņa varētu gan atslābt par visu jauno, kas gaida priekšā, gan justies droši. Gaidību laikā sievietei vajadzētu justies, ka bērniņš ienāks tādā pasaulē, kur gan mazais, gan viņa pati būs pasargāta un jutīsies ļoti labi.”
Ja sieviete bērnībā cietusi no vardarbības vai piedzīvojusi traumējošus notikumus, kā rezultātā pieaugušā vecumā var izturēties vardarbīgi pret savu bērnu vai izrādīt nenosvērtību (īpaši situācijās, kas prasa lielāku emocionālo slodzi), vīrietim vajadzētu pēc iespējas stabilizēt situāciju un rīkoties saprātīgi.
Apkārtējie palīdz jaunajai māmiņai
Žurilo pastāstīja par kādu gadījumu, kad pēc dzemdībām sievieti piemeklēja smagi pārdzīvojumi saistībā ar nepārstrādātiem bērnības notikumiem. Lai kā māmiņa centās bērnu aprūpēt, vienā brīdī viņa emocionāli “pārdega”, nebija spējīga parūpēties par bērnu un nevarēja nodrošināt drošību bērnam un sev.
“Vīrs un ģimenes locekļi redzēja situāciju un aizveda viņu pie speciālistiem. Kādu laiku sieviete bija speciālistu uzraudzībā, bet pēc tam atgriezās ģimenē.”
Sievietei vienkārši vajadzēja laiku un palīdzību, lai tiktu galā ar jauno situāciju, saviem pārdzīvojumiem un jūtām.
Aicina vīriešus uzņemties autoritāti
“Vīrietis ir tas, kurš notikumus redz no malas. Vīrietim ir jāuzņemas autoritāte. Es gribētu ļoti iedrošināt mūsdienu vīriešus nestāvēt malā, nepārdzīvot vienatnē un nenobīties. Nereti vīrieši nobīstas no sievietes asarām vai ļoti spēcīgām emocijām. Vīriešu loma un atbildība ir šajā brīdī palīdzēt sievietei saprast, kas ar viņu notiek. Ja tas nav iespējams, vīrietim jāpieņem lēmums, kas būtu labākais un drošākais viņa sievietei un bērnam. Un noteikti jālūdz palīdzība.”
Žurilo uzsver, ka abi – gan vīrietis, gan sieviete – ir radījuši bērnu, un tad nu viņiem abiem kopā vajadzētu parūpēties vienam par otru un arī bērnu. Katras puses ieguldījums attiecībās ir ļoti būtisks.
“Jā, sieviete iznēsā bērnu un pēc tam var labāk pamanīt bērna vajadzības, bet vīrietim jābūt tam, kurš pamana savas sievietes vajadzības un apmierina tās. Ja sievietes vajadzības ir apmierinātas, tad arī bērns ir pilnībā aprūpēts un drošībā. Vīrieša loma ir ļoti, ļoti nozīmīga.”
Kā izaudzināt atbildīgu vīrieti?
Psiholoģe akcentēja, ka atbildīgu vīrieti vecāki var izaudzināt tikai ar savu piemēru. Latvijā dzīvojošie ir pieredzējuši dažādus karus un Padomju laikus, tāpēc bieži vien sievietes ir uzņēmušās vadošo lomu ģimenēs. Sievietes ir bijušas spiestas būt ļoti varošas, stipras un redzošas, un, esot ikdienas vidē, vīrieši reaģējuši, atkāpjoties malā.
Vīrietis atkāpjas malā un pie sevis nodomā: “Gan jau tā stiprā sieviete tiks galā!”
“Viss, ko tēvs ar bērniem dara, ir ļoti nozīmīgs. Savukārt sievietes uzdevums ir ieaicināt savu vīru attiecībās ar mazo bērniņu, lai vīrietim nerodas izjūta, ka viņam nav vietas starp bērnu un mammu.”
Runāt, runāt un vēlreiz runāt
Žurilo atgādina, ka pēc dzemdībām sievietēm ir jātiek galā ar sava ķermeņa izjūtām, viņām var nepatikt savs ķermenis, kurš ir izmainījies, līdz ar to viņas var atgrūst vīru un atteikties no intīmās tuvības. Ja sieviete nepaskaidro savas izjūtas un vajadzības, vīrietis var justies vienkārši nevajadzīgs un attālināties gan no sievas, gan bērna. “Partneriem vajadzētu būt ļoti redzošiem par otra vajadzībām. Vajadzīgs dialogs.”
Māte nekad nevarēs spēlēt ar dēlu basketbolu tā, kā to dara tētis.
“Mamma bērniņam sākumā rada drošo vidi, bet tētis pēc tam ieved bērnu sabiedrībā, parāda viņu un aicina pieņemt. Bērni caur tēti iziet sabiedrībā,” psiholoģe saka un norāda, ka bieži vien mammas ar bērniem runā maigā un smalkā “uķi puķi” valodā, bet tēti komunicē nostādītā un reālā balsī, kas bērniem iedod lielās, skaistās, veselās pasaules priekšstatu.
Meitas pirmā mīlestība – tētis
Labs tētis ir svarīgs ne tikai puikām, bet arī meitenēm. Tieši tētis parasti ir meitas pirmā lielā mīlestība. Viņš sniedz drošības sajūtu.
“Tās pusaudžu meitenes, kuras ir izaugušas mīloša tēta aizsegā, nejūt vajadzību skraidīt pusplikas un pievērst pastiprinātu vienaudžu uzmanību.” Mīlestību un drošības izjūtu, ko meitenei var sniegt tētis, nevar pilnā mērā iedot mamma.
Bet ko darīt, ja ģimenē tēta nav?
Ja ģimenē tēva nav, tad sievietei derētu meklēt iespējas, kā bērni var pavadīt laiku kopā ar kādu citu tuvu un uzticamu vīrieti, piemēram, krusttēvu, vectēvu, mammas brāli vai citu radinieku. “Bērnam vajadzētu dot iespēju regulāri tikties ar šo vīrieti un piedzīvot pavisam citu drošo piesaistes veidu.”
Tas nozīmē, ka mammai nevajadzētu iet spēlēt futbolu ar savu dēlu, bet gan atrast uzticamu vīrieti, ar ko kopā dēls var dzenāt bumbu.
Tas atvieglotu arī mammas ikdienu, jo parasti vientuļai mātei ir ļoti daudz pienākumu un rūpju.
Psiholoģe arī vērš uzmanību, ka mammai jāveido tādas attiecības ar bērnu, lai viņi nesamainītos lomām. Nav pareizi, ja bērns kļūst par mammas psiholoģisko un fizisko aprūpētāju. Svarīgi, lai bērns piedzīvotu bezrūpīgo bērnību un abu dzimumu devumu viņa personības un identitātes attīstībā.
Patēvs – bubulis vai draugs?
Runājot par šķirtajām ģimenēm, Žurilo norāda, ka ne vienmēr patēvs gribēs un varēs ieņemt tēva lomu. Situācijas ir dažādas. Daļa šķirto sieviešu vairāk meklē partneri, kurš palīdz mazināt vientulību, bet citas sievietes uzsver, ka nopietnas attiecības veidos tikai tad, ja partnerim būs labs kontakts ar viņas bērniem.
Bērnībā piedzīvotais ļoti ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi, tāpēc sievietēm, kuras palikušas vienas, tālākai dzīvei vajadzētu izvēlēties uzticamu un atbildīgu partneri. “No sirds aicinātu sievietes pavērot, kādas partnerim veidojas attiecības ar viņas bērniem.”
Jāatceras, ka mēs laulājamies ne tikai ar konkrēto vīrieti vai sievieti, bet arī viņu bērniem un radiniekiem.
Ne vienmēr bērnam un jaunajam partnerim jāsatuvinās ļoti ātri un gludi. Iespējams, jādod iespēja abām pusēm kārtīgi iepazīsties un lēnām pierast pie jaunās situācijas. Sākumā bērnam var likties, ka viņam var nākties mammas uzmanību un mīlestību dalīt ar viņas jauno partneri. Tad bērnam var paskaidrot, ka patēva klātbūtne ģimenē nozīmēs arī vairāk drošības, savstarpējās rūpēšanās, izbraukumu un citu labu notikumu.
“Bērnam jāzina, ka viņš ģimenē ir ļoti nozīmīgs spēlētājs un viņa viedoklis tiek ņemts vērā.”
Rezumējot visu iepriekš sacīto, pieredzējusī psiholoģe sacīja: “Lielākā dāvana bērniem ir viņu tēva mīlestība uz viņu māti.”
Bērniem ir daudz nozīmīgākas vecāku savstarpējās attiecības nekā viņu pašu attiecības ar tēti un mammu.
Ja vecākiem ir labas attiecības, bērni jūtas drošībā un mīlēti. Pat tad, ja bērni redz, ka vecāki ne tikai smaida un smejas, bet arī strīdas, viņi jūtas droši, jo zina, ka kopumā vecāki viens otru mīl.
