Latvijā sākas oficiālā peldsezona

Foto: DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Piektdien, 15.maijā, Latvijā oficiāli sākas peldsezona, kas ilgs četrus mēnešus – līdz 15.septembrim, aģentūru LETA informēja Veselības inspekcijā (VI).





Lai peldēšanās būtu droša, VI mājaslapā ir pieejama informācija par oficiālajām peldvietām, kas šajā sezonā ir 56. Šā gada peldsezonā Kovšu ezera peldvieta uz pludmales rekonstrukcijas laiku ir slēgta.

VI norāda, ka arī daļu no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, atbilstoši apsaimnieko, labiekārto un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.

VI katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un savā mājaslapā atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti operatīvi pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas inspekcijā.

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no šodienas līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.

Pēc VI paustā, inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, VI noteiks peldēšanās ierobežojumus, proti, ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām, tostarp maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem. Sākot peldsezonu,peldēšanaslaikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.




VI uzsver, ka peldēties ir jāpārtrauc, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās jāizvērtē veselības stāvoklis un peldētprasme, jāizvairās no alkohola lietošanas un pārgalvīgas rīcības ūdenstilpēs.

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims šonedēļ atgādināja, ka oficiālās peldsezonas laikā glābšanas stacijās atpūtnieku drošību uz ūdeņiem uzrauga glābēji.

Skrims uzsvēra, ka Latvijā gadā vidēji noslīkst 120 cilvēki, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pērn Latvijā noslīka 96 cilvēki, taču šogad no ūdenstilpnēm izcelts jau 31 slīkonis.

Viņš aicināja vecākus ar bērniem pārrunāt visus drošas peldēšanās priekšnosacījumus. Peldēt vienmēr jāiet kopā ar kādu citu cilvēku, lai nelaimes gadījumā būtu kāds, kurš palīdz izglābties, izsauc glābējus. Tāpat speciālists aicināja vecākus skaidrot un ar savu piemēru rādīt, ka jāpeldas oficiālās peldvietās, kur ir maksimāli samazināti riski. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties nezināmās, aizaugušās un dziļās peldvietās, ostu teritorijās, kur nav droši.

Skrims īpaši uzsvēra, ka, dodoties uz laukiem, kur ir piemājas dīķi, bērniem jāizskaidro, ka viņi vieni nedrīkst uz tiem doties.

“Droši peldēties ir tur, kur cilvēks var ar kājām nostāties uz ūdenstilpnes pamata. Līdzko cilvēks nevar ar kājām aizsniegt pamatni, sākas panika, kas nereti izraisa slīkšanu,” skaidroja Skrims.

Vecākiem īpaša vērība jāveltī tam, lai, atpūšoties pie ūdens, vējš neaizpūstu un straume neaiznestu bērnu rotaļlietas, kurām bērni peld pakaļ. Bērniem raksturīgs, ka, satverot rotaļlietas, viņi atpakaļ peld pa to pašu trajektoriju pa kuru peldēja uz priekšu, tādējādi, peldot pret straumi viņiem pietrūkst spēka un pastāv risks noslīkt, norādīja glābējs.

Viņš brīdināja arī par aizmigšanas riskiem uz peldierīcēm, kad cilvēki zaudē modrību, un vējš peldierīci iepūš dziļi jūrā.



Skrims aktualizēja arī jautājumu par vecāku nevērību pret saviem bērniem atpūtas laikā. Gada siltajā periodā vai ik dienu glābējiem nākas meklēt vecākus trijiem līdz četriem bērniem, kuri ir noklīduši no vecākiem. “Piemēram, vecāki atved bērnus uz Lucavsalu iepretim glābšanas stacijai atstāj vienus, un paši aiziet uz “Rīga Plaza” iepirkties. Tā rīkoties nedrīkst,” uzsvēra Skrims.

Viņš aicināja vecākus bērniem iemācīt no galvas vecāku tālruņa numuru, kamēr jaunākiem bērniem numuru var uzrakstīt uz rokas, lai glābēji ārkārtas situācijā varētu sazināties ar vecākiem.

Skrims informēja, ka oficiālajās peldvietās ir izvietotas arī bojas, kas paredzētas bērnu drošībai. Bērniem nevajadzētu doties ūdenī dziļāk par 50 centimetriem, jo ejot dziļāk slīkšana var notikt ļoti strauji.

Glābējs atgādināja, ka ūdenī nedrīkst lēkt, jo īpaši, ja peldvieta ir nezināma, strauji ieskriet, bet ir jāiet pakāpeniski, lai ķermenis pierod pie temperatūras izmaiņām, tāpat nedrīkst iet, ja cilvēks ir sakarsis, reibumā. Tuviniekus vienmēr ir labi pabrīdināt kur un ar ko kopā dodas peldēties.



Avots

Flowsnet.com

Media portal www.flowsnet.com- it is worth to share! We are a creative team with positive people, united by a single purpose-to make the world brighter, better and more diverse.