Savāda zvaigzne melnā cauruma orbītā pierāda – Einšteinam bija taisnība

1915. gadā Alberts Einšteins izvirzīja teoriju par to, ka melnā cauruma gravitācijas spēks ir pietiekami stiprs, lai ietekmētu objektu orbītas, kas to apriņķo.

Tagad, vairāk nekā gadsimtu vēlāk, vairāki starptautiski zinātnieki, kartējot kādas zvaigznes kustību, ir šo Einšteina teoriju pierādījuši. Šo zvaigzni sauc par “S2”, un reizi 16 gados tā apriņķo “Sagittarius A*” – melno caurumu mūsu galaktikas centrā. Tas atrodas 26 tūkstošus gaismas gadu lielā attālumā no Saules.

“Parasti, ja zvaigzne atrodas orbītā, tā virzās elipses veidā, kas precīzi noslēdzas. Savukārt, ja gravitācijas spēks ir ļoti stiprs, elipse lēkā no orbītas uz orbītu, veidojot rozetes formu,” izdevumam “New Scientist” komentēja astronoms Frenks Eizenhauers no Maksa Planka institūta.

Astronomi tādus teleskopus kā Ļoti lielo teleskopu (VLT) “S2” novērošanā izmanto jau 27 gadus, kuru laikā iegūtos datus pētnieku komanda izmantoja arī šajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy and Astrophysics”.

Šāda veida kustība, ko izraisa laiktelpas deformācija, ir zināma kā Švarcšilda precesija. Līdzīgi notiek arī ar Merkura orbītu ap Sauli, tomēr tas nav tik izteikti, jo saules gravitācijas ietekme uz to nav tik liela kā melnā cauruma ietekme uz “S2” (“Sagittarius A*” ir aptuveni četrus miljonus reižu masīvāks par Sauli).

Einšteins teica, ka viņa izvirzītā teorija varētu izskaidrot Merkura dīvaino orbītu. Pēc visiem šiem gadiem ir izrādījies, ka viņam kārtējo reizi ir taisnība.



Avots: tvnet.lv