Matu izkrišana var signalizēt par dažām ļoti nopietnām slimībām

Kamēr ar matiem viss ir kārtībā, mums šķiet, ka tā ir jābūt. Šie mati mums pienākas, un viss. Tāpat zinām, ka ir normāli zaudēt 50–100 matus dienā un ka to vietā ataug jauni.

Tomēr arī mati var slimot, piemēram, laika gaitā ciest, un tos var nākties speciāli kopt, lai saglabātu labus matus, uzsver pieredzējusī triholoģe jeb matu problēmu ārste Inga Zemīte

Cik nozīmīgi mums ir mati?

Ir ļoti daudz faktoru, kas var negatīvi ietekmēt matus. “Jebkura dzīves situācija, pārslodze, medikamenti, stress, paaugstināta fiziskā slodze, negulētas naktis un hormonālas ietekmes (organisms uz to vienmēr ļoti reaģē), dažādu nepieciešamu vielu deficīts (tad parasti arī nagi ir trausli, lūst vai šķeļas) – tas viss mūsu organismā uzkrājas un izraisa kādas sekas. Mats bieži vien ir kā maza anteniņa, kas uztver, reaģē uz organismā notikušajām sliktajām pārmaiņām. Ja sliktās situācijas ilgstoši ir hroniskas, mati pakāpeniski pasliktinās un to, kādi mati cilvēkam bijuši 20 gadu vecumā, un to, kādi viņam ir tagad, esot pusmūžā, var labi redzēt, bildēs skatoties. Kaut arī cilvēks pats nekad savā mūžā nav pat manījis, ka viņam mati izkristu. Mati cieš arī akūtās situācijās, piemēram, ja smaga plaušu karsoņa ārstēšanai lietotas antibiotikas, tie ļoti daudz izkrīt.”

Par laimi, parasti pēc trim mēnešiem mati ataug, tomēr daktere zina arī gadījumus, kad tas nenotiek. “Tas atkarīgs no apstākļiem, kādos matam ir jāaug un kas noticis ar matu saknīšu šūnām brīdī, kad tās tika bojātas,” skaidro speciāliste.

Kur pazūd mati?

Matu zudums raksturīgs arī daudzām nopietnām slimībām. Piemēram, ir matu perēkļveida izkrišana (alopecia areata), kad imūnsistēma veido antivielas pret matu sakņu šūnām. Sākumā parādās atsevišķi laukumi bez matiem, bet ar laiku tie var pārņemt visu galvu, un cilvēks paliek bez matiem. Tā ir ģenētiska slimība (par to atbild ģenētiski noteikta spēja saražot specifiskus imūno šūnu receptorus un antivielad), taču tā nesākas tāpat vien – ir vajadzīgs palaidējmehānisms. Un tas var būt spēcīgs stress, akūta vai hroniska slimība, kā arī citi faktori, kas negatīvi ietekmē imunitāti. Pozitīvā vēsts – aptuveni 80 % cilvēku izveidojas tikai nelieli kaili laukumi un mati 3–6 mēnešu laikā bez jebkādas ārstēšanas ataug.

Mati var arī izkrist pie nopietnām slimībām kā rētainās saistaudu slimības, piemēram, sarkanā vilkēde un plakanā mezgliņēde, kad iet bojā matu saknītes un mati vairs neataug.

Ar matu zaudēšanu jārēķinās arī tad, ja cilvēks sadomā badoties, lai nomestu lieko svaru. Diemžēl dakteres praksē bijuši vairāki pacienti, kuriem intensīva svara nomešana beigusies ar matu izkrišanu, kas diemžēl var būt neatgriezeniska – matus atdabūt tādos gadījumos ir grūtāk. “Badošanās – tas ir stress organismam, un tas savus resursus sāk taupīt tiem orgāniem, kas ir dzīvībai svarīgi. Ja diēta ir ilgstoša, mati un āda, kas nav dzīvībai svarīgi orgāni, cieš no barības vielu trūkuma un daļa dermālās papilas šūnu aiziet bojā. Rezultātā matiņš aug ievērojami smalkāks un nav iespējams atjaunot bijušo matu apjomu. Diētas var ievērot, bet tas jādara saudzīgi, lai neradītu organismam stresu.”

Jāpiemin arī galvas ādas sēņu infekcijas, kas ir ļoti izplatītas un ar neapbruņotu aci nav konstatējamas.

Avots: kasjauns.lv