Šodien esi uzmanīgs – pasaule svin Joku un māņu dienu, tāpēc vari būt drošs, ka Tevi centīsies izjokot ik uz soļa vai, citiem vārdiem sakot, – mēģinās Tev “iedot aprīli”. Cilvēki savā starpā šajā dienā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības. Senatnē bijis izplatīts ticējums: kurš šai dienā nevienu nepiemānīšot, tas pats visu gadu piedzīvošot neveiksmes, bet kurš 1. aprīlī ļaušoties pievilties, to citi vilšot visu cauru gadu. Runa gan te ir tikai par jokpilnu mānīšanos – nopietnās lietās meli nebija pieļaujami. Ir arī ticējums, ka lietaina Māņu diena norāda uz bagātīgu ogu gadu.
Par to, kā radās pirmā aprīļa joki un kāpēc cilvēki šajā dienā cenšas izjokot cits citu, vienotas teorijas nav. Saskaņā ar vienu no tām Joku diena saistīta ar pavasara iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi – vienu dienu spīd saule, bet jau nākamajā snieg sniegs. Cita teorija liecina, ka Joku diena aizsākās Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar Gregorija kalendāru. Kalendāru maiņa tika noteikta ar 1. aprīli, kad pēc Jūlija kalendāra tika svinēta Jaunā gada atnākšana jeb 1. janvāris, bet, kā jau var paredzēt, daudzi cilvēki nebija dzirdējuši par kalendāru maiņu un šajā dienā turpināja svinēt Jaungada atnākšanu. Taču gudrinieki, kas sekoja līdzi kalendāra maiņai, apcēla nezinātājus, saucot tos par aprīļa muļķiem. Ar laiku aizmāršīgos cilvēkus varēja izjokot, sakot, ka Jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika tautās iesaukts par Aprīļa joku dienu!