10 SKAISTAS FOTOGRĀFIJAS: AIZSALIS BAIKĀLA EZERS
Baikāla ezers ir iespaidīgs. Tas ir dziļākais un tīrākais ezers pasaulē. Kad mēs plānojām ceļojumu, mums pat nebija ne jausmas, cik tas ir brīnišķīgs, majestātisks un pasakains. Mēs gandrīz trīs dienas negulējām, lai uzņemtu šo skaistumu, tā fotogrāfijas autore: Kristina Makeeva
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā. Pasaules dziļākais un vecākais ezers, septītais lielākais ezers pasaulē, pēc tilpuma lielākais saldūdens ezers pasaulē. Satur vairāk nekā 20% no pasaules virszemes šķidrā saldūdens krājumiem un vairāk nekā 90% no Krievijas šķidrā virszemes saldūdens krājumiem. Otrs lielākais ezers Krievijas teritorijā. Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidos starp Irkutskas apgabalu un Burjatiju. Iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Ezerā atrodas pasaulē trešā lielākā ezera sala Oļhona, kas ir 72 km gara, platība 730 km².
Ezera pētījumi 19. gadsimta beigās jau no sākuma parādīja, ka Baikālā atrodas vairāk ūdens nekā visos Amerikas Lielajos ezeros kopā. Ezera lielais vecums un izolācija no citiem nozīmīgiem ūdens baseiniem nodrošinājuši, ka šajā ezerā attīstās savdabīga ekosistēma, kam ir ļoti liela nozīme evolūcijas procesu pētīšanā. Ezers ir dziļākais pasaulē — 1637 metri. Līdz ar to ezera gultne atrodas 1285 metrus zem jūras līmeņa; Baikāls ir arī dziļākā kriptodepresija pasaulē. Taču ezera gultni klāj vēl ap 7 km biezs ezera nogulumu slānis, tātad kontinentālā Zemes garoza zem Baikāla sākas tikai 8—9 km dziļumā, līdz ar to Baikāls ir uz planētas dziļākā vaga kontinentālajā Zemes garozā. Baikāla lūzuma zona ir aktīva — lūzums ik gadu paplašinās par aptuveni 2 cm. Ezera apkaimē notiek seismiskas aktivitātes; šeit atrodas karstie avoti, diezgan bieži notiek zemestrīces. Uzskata, ka ezera vecums ir 25—30 miljoni gadu — tas ir viens no vecākajiem zināmajiem ezeriem. Vēl viens aspekts, kas padara ezeru ļoti vērtīgu no Zemes vēstures pētījumu viedokļa ir fakts, ka ezeru nekad nav klājis ledājs un līdz ar to tā nogulumi ir veidojušies nepārtraukti, veidojot kvalitatīvu Zemes vēstures šķērsgriezumu, kas potenciāli dos precīzus datus par Zemes klimatu ļoti senā pagātnē. Baikāls, Oļhonas sala, priekšplānā burjatu svētā klints Par spīti lielajam dziļumam, ezera ūdeņos notiek apmaiņas procesi un ezerā neveidojas ūdens slāņi, kā, piemēram, Tangaņikas ezerā vai Melnajā jūrā. Baikālā ietek 336 upes un strauti. Vasarā ezera ūdens temperatūra sasniedz 8—9 °C, dažos līčos ūdens sasilst līdz 15 °C. Baikāla dziļumā ūdens sasilst līdz 4 °C. Baikāls parasti aizsalst ap 20. janvāri. Ziemas beigās ledus biezums sasniedz 1 m, līčos — 1,5-2 m. Visapkārt ezeram atrodas kalni. Baikāla grēda ziemeļos no ezera un ap ezeru esošie taigas masīvi kopā ar pašu ezeru un tā 22 salām veido nacionālo parku. Par spīti valsts institūciju daļēji slāpētiem protestiem, ezera dienvidu piekrastē uzcelts celulozes pārstrādes kombināts (1966), kas izmanto hlora balināšanas procesu un ezerā iepludina neattīrītus notekūdeņus. Ezeru apdraud arī Austrumsibīrijas—Klusā okeāna naftas vads, kura būvniecība iecerēta 800 m no ezera krasta. Tā kā šeit atrodas seismiska zona, ezeru apdraudēs naftas piesārņojums. Pēc ilgstošiem un plašiem protestiem valsts prezidents Vladimirs Putins licis projekta attīstītājiem plānot naftas vadu tālāk no ezera krastiem un pašlaik šis projekts vairs nerada tiešus draudus ezeram.
Avots/foto: instagram.com/Kristina Makeeva/ Teksta info: wikipedia.org