TĒJAS VĒSTURE, VEIDI, NOZĪME UN TĀS PASNIEGŠANA

[embeddoc url=”https://flowsnet.com/wp-content/uploads/2016/07/Tejas_viedi_un_pasniegsana.pptx” download=”all” viewer=”microsoft”]

Tēja
Ikdienā par tēju mēs mēdzam saukt dažādus kaltētu lapu vai augļu maisījumus, taču patiesībā tēja, ko pazīstam vairāk kā zaļo vai melno tēju, tiek gatavota tieši no tējas koka lapām. Šo dabīgo un uzmundrinošo dzērienu cilvēki dzer jau vairāk kā 2000 gadus un tēja ir pasaulē otrs populārākais dzēriens pēc ūdens. Arvien vairāk un vairāk cilvēki dzer tēju, pievienojoties plaukstošajai pasaules tendencei.

Tas, kas padara tējas lapas ievērojamas, ir ne tikai to aromāts un bagātīgā garša, bet arī tās labvēlīgā iedarbība uz mūsu veselību. Pasaulē arvien vairāk tiek pētīta tējas ietekme un atklājumi rāda, ka tējas lapu sastāvā esošie antioksidanti ir ļoti nozīmīgi dažādu vēža, sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Tējas lapas ir dabīgas, bez kalorijām, bez tauku satura un ar zemu kofeīna līmeni. Lasiet vairāk par tējas labvēlīgo ietekmi sadaļā Veselība un tēja.

Tējas koka zinātniskais nosaukums ir Camellia sinensis un tas sākotnēji bija atrodams tieši Ķīnā un Indijā. Šis augs ir mūžam zaļš un aug siltā un mitrā klimatā, pārsvarā kalnainos apvidos ap ekvatora tuvumu, kur saglabājas pavasarim līdzīgi laika apstākļi praktiski visu cauru gadu. Tējas augs var sasniegt pat 10 līdz 15 metru augstumu. Lai tējas lapas būtu iespējams novākt, to parasti nogriež un uztur aptuveni viena metra augstumā no zemes. Auga vidējais dzīves ilgums ir apmēram 40 gadi, taču daži pat sasniedzot 100 gadu vecumu. Pārsvarā tiek audzēti divu veidu tēju koki. Ķīnā vairāk sastopami mazo lapu Camellia sinensis sinensis, savukārt Indijā aug Camellia sinensis assamica ar lielām lapām. Šodien tēja tiek audzēta ne tikai Ķīnā un Indijā, kopumā vairāk kā 100 dažādās valstīs, kurās ir piemēroti laika apstākļi, kā piemēram, Šrilankā, Japānā, Indonēzijā, Vjetnamā, Argentīnā, Krievijā, Kenijā u.c.

Tējas vēsture
Leģenda vēsta, ka tēja tika atklāta 2737. gadā pirms mūsu ēras Ķīnā. To atklāja imperators Šens Nongs (Shen Nong). Viņš ticēja, ka ūdeni ir jādzer vārītu, jo tas ir labāks veselībai. Viņa kalpotāji, līdz ar to vienmēr uzvārīja ūdeni pirms pasniegšanas. Kādā vasaras dienā, kad imperators apmeklēja kādu attālāku provinci, viņš un kalpotāji bija apstājušies uz brīdi atpūsties. Brīdī, kad kalpotāji uzlika karsēties ūdeni, vējš iepūta traukā kaltušas lapas no netālu esošā camellia sinensis krūma. Imperators ieinteresējās par karstā dzēriena aromātu un garšu, kas veldzēja slāpes un bija uzmundrinošs.

Sākotnēji tēja nāca no Juņņaņas provinces Ķīnā un tā tika uzskatīta par ārstniecisku dzērienu (Rietumu Hana dinastija 206.p.m.ē.-24.m.ē.). Vēlāk, Austrumu Hana dinastijas laikā, tēja kļuva par imperatoru un aristokrātu ikdienas sastāvdaļu. Tikai pēc Tanga dinastijas (618 – 907) tēja kļuva plašāk pieejama. Sākumā gan tēja bija saspiestu gabaliņu formā, kurus pirms apliešanas pārvērta pūderī un sajauca ar karstu ūdeni, sāli un garšvielām. Songa dinastijas laikā (920-1279) tēja jau uzreiz tika gatavota pūdera veidā, kuru sajauca ar vārītu ūdeni. Tas prasīja vēl ilgu laiku, līdz tēja ieņēma savu tagadējo formu (1368-1644).

Tēju eksportēt Ķīna sāka tikai 10. gadsimtā. Vispirms tā tika eksportēta uz kaimiņvalstīm un tad uz Eiropu. 1606. gadā tēja pirmo reizi tika eksportēta uz Holandi ar kuģi. Tikai 1653. gadā Francija un Anglija atklāja tējas baudīšanas prieku. 1657. gadā Tomass Garavejs (Thomas Garraway) sāka piedāvāt tēju Londonas kafijas namiņos un tēja kļuva par hītu, aizstājot kafiju. Kopš tā laika tējai ir liela nozīme gan britu dzīvēs, gan sirdīs. Tolaik gan tēja bija luksus prece un to varēja baudīt tikai aristokrāti. Kāpēc? Jo mārciņa (~ 0.45kg) tējas maksāja tik, cik nopelnīja vidējais britu strādnieks deviņos mēnešos. 19. gadsimtā Ķīna vairs nespēja tikt galā ar pieaugošo pieprasījumu pēc tējas. Anglija tad sāka ieviest tējas audzēšanas kultūru citur pasaulē. 1834.gadā tēju sāka audzēt Indijā un 1857.gadā arī jau Šrilankā, ko tad sauca par Ceilonu. Tas arī iezīmēja laiku, kad tēja kļuva par mazāku luksusa preci un kļuva pieejama visiem, pateicoties zemajai cenai un lielajam piedāvājumam.

Vārds „tēja” tika iegūts no senajiem ķīniešu dialektiem. Vārdi, kas aprakstīja tēju lapas un arī dzērienu bija – „tchai”, „cha” un „tay”.

Tējas veidi
Tējas pagatavošanai tiek izmantotas tējas auga lapas un pumpuri. Tēja tiek novākta vairākos periodos vairākas reizes gadā un lielākoties tas vēl joprojām ir roku darbs. Tējas novākšana ir ļoti darbietilpīgs process, kā piemēram, lai sagatavotu 1 kilogramu balto tēju ir jāsavāc vismaz 10 tūkstoši tējas lapu pumpuru. Vākšanas metodes un sezonas mainās atkarībā no valsts, kurā tēja tiek audzēta. Katra tējas lapu vākšanas periods sniedz citādāku garšu – pavasara laikā novāktās tējas lapas ir ar maigāku garšu, izteikti vieglu un patīkami ziedainu aromātu, vēlāk, vasarā novāktajām tējas lapām, piemīt nobriedušāks un izteiktāks aromāts ar piesātinātu garšu.

Daudzus tas pārsteidz, uzzinot, ka tējas veidi – baltā, zaļā, ulung, melnā un puer – visi tiek gatavoti no viena uz tā paša tējas koka lapām. Atšķirība ir tikai un vienīgi lapu apstrādes procesā un tieši tajā, cik daudz tiek pieļauta lapu oksidācija.

Pateicoties atšķirīgiem apstrādes veidiem, tējas lapa iegūst savu unikālo garšu, aromātu un nokrāsu. Tējas lapu apstrādes procesā ir vairāki posmi: vītināšana, fermentācija/oksidācija, karsēšana un žāvēšana.

Tējas veidi	Apstrādes process
BALTĀ TĒJA	Baltās tējas apstrādes process ir ļoti smalks un gatavojot to, tējas lapas tiek pakļautas minimālai apstrādei. Uzreiz pēc tējas pumpuru un pirmo lapiņu novākšanas, tās tiek vītinātas, kas ilgst no vienas līdz trīs dienām pie noteiktas temperatūras un mitruma līmeņa, kura laikā tēja oksidējas pavisam nedaudz. Lai pārtrauktu oksidāciju, tējas lapas tiek uzkarsētas un izžāvētas līdz tajās ir mazāk par 5% mitruma. Pateicoties šai maigajai apstrādei, baltā tēja ir visbagātākā no tējām ar antioksidantiem, polifenoliem un vitamīniem.
ZAĻĀ TĒJA	Zaļā tēja tiek gatavota pēc novākšanas, atstājot tējas lapas pāris stundas vītināšanas procesā. Uzreiz pēc tam, lai pārtrauktu oksidāciju, tās tiek karsētas līdz aptuveni 100°C vai nu uz lēna uguns uzkarsētā wok pannā vai elektriskā pannā pēc Ķīniešu metodes, vai arī, lietojot tvaiku pēc Japāņu metodes. Šādi lapas zaudē savu lieko mitrumu un tiek pārtraukts polifenolu fermentīvais oksidēšanas process un saglabājas lapu zaļā krāsa. Nākamajā posmā lapas tiek sarullētas saskaņā ar noteiktās tējas reģiona metodēm, tādejādi izdalot no tējas lapām dabīgās ēteriskās eļļas, kas sniedz specifisko zaļās tējas garšu un aromātu. Pēc tam apstrādātās lapas tiek izžāvētas līdz tās satur mazāk par 5% mitruma.
OOLONG TĒJA	Ulun (Oolong) tēja tiek gatavota līdzīgi, kā zaļā tēja, tikai papildus pirms karstās apstrādes notiek ilgāks oksidācijas process un lapas var sasniegt no 6% – 80% oksidācijas pakāpi, atkarībā no tējas veida un reģiona. Tādejādi tējas lapas kļūst izteikti tumši zaļas, garša un aromāts piesātināts. Apstrāde noslēdzas ar tējas lapu formēšanu, sarullējot un izžāvējot tās.
PU-ERH TĒJA	Puer (Pu-erh) tēja ir tā saucamā pēcfermentācijas tēja, kuras sagatavošanas process sākotnēji ir tāds pats kā oolong tējai, bet žāvēšana notiek ilgāku laiku un parasti atklātā saules gaismā vairākas dienas, kas tēju oksidē/fermentē praktiski pilnībā. Pēc kā to atkārtoti apstrādā ar karstu mitru gaisu, īslaicīgi tvaicējot, un tad, iesaiņojot noteiktas formās, sapresē zem akmeņiem vai, izmantojot mehānisko presi. Kad tēja ir pietiekami sapresēta, to izpako un atstāj labi vēdinātā telpā žāvēties. Šādu tēju var glabāt ilgi un tā ar laiku iegūst specifisku saldu, medus piegaršu un interesantu aromātu, līdzīgi kā labs vīns.
MELNĀ TĒJA	Melnās tējas sagatavošanas laikā tējas lapas tiek vītinātas un tām ļauj oksidēties praktiski pilnībā, tādejādi lapas zaudē līdz pat 80% mitruma. Pēc tam lapas apstrādā sadalot tās mazākās daļiņās, rullējot un sakapājot, kas pastiprina oksidāciju un notiek process, kura laikā izdalās enzīmi (olbaltumvielas, kas organismā veic bioloģisko katalizatoru uzdevumu) un vairāki katehīni pārvēršas par sarežģītiem tanīniem, radot melnās tējas tumšo nokrāsu. Apstrāde noslēdzas ar lapu žāvēšanu.
ROOIBOS TĒJA	Rooibos tēja tiek iegūta no cita auga – Aspalathus linearis. Šis krūmveidīgais augs atrodams tikai Dienvidāfrikā. Krūmi tiek izaudzēti no sēklām un pirmā raža iespējama jau pēc pusotra gada, kad lapas kopā ar zariem nogriež, atstājot krūmu aptuveni 50 cm augstumā no zemes. Apstrāde sākas ar sasmalcināšanu un izlaišanu caur ruļļiem. Pēc tam tās tiek atstātas fermentācijai, svaigā gaisā zem karstās Āfrikas saules. Tās regulāri apmaisa un aplaista ar ūdeni, lai pastiprinātu fermentāciju, kuras laikā rooibos tēja iegūst savu patīkamo brūngani oranžo nokrāsu. Pēc noteiktas fermentācijas pakāpes sasniegšanas tās izkaisa laukumos un ļauj izžūt saulē.
AUGĻU TĒJA	Augļu tējas – tie ir dažādu žāvētu augļu maisījumi, kuru garšas īpašības ir ļoti plašas, atkarībā no pievienoto augļu satura.

Tamio tēju veikals Jums piedāvā balto, zaļo, oolong, melno, rooibos un augļu tēju izlasi ar dažādām garšas īpašībām un aromātiem.

Kā pagatavot tēju

Tējas pagatavošana ir ļoti vienkārša, ieberiet tēju krūzē un pārlejiet ar karstu ūdeni. Katras tējas veids prasa nedaudz cita veida apstrādi un, lai tēja pagatavotos pareizi, svarīgi ir ievērot šos ieteikumus, kas padarīs Jūsu tējas garšu un baudīšanas rituālu labāku:

Tējas veidi	Pagatavošana
BALTĀ TĒJA	lietojiet 1 tējkaroti tējas uz 250ml krūzi, uzvāriet ūdeni un atdzesējiet aptuveni 4 min. līdz 65-75°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 3-5 minūtes.
ZAĻĀ TĒJA	lietojiet 1 tējkaroti tējas uz 250ml krūzi, uzvāriet ūdeni un atdzesējiet aptuveni 3 min. līdz 70-80°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 3-5 minūtes.
OOLONG TĒJA	lietojiet 1 tējkaroti tējas uz 250ml krūzi, uzvāriet ūdeni līdz 90-100°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 3-5 minūtes.
PU-ERH TĒJA	lietojiet 1 tējkaroti tējas uz 250ml krūzi, uzvāriet ūdeni līdz 90-100°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 3-5 minūtes.
MELNĀ TĒJA	lietojiet 1 tējkaroti tējas uz 250ml krūzi, uzvāriet ūdeni līdz 90-100°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 3-5 minūtes.
ROOIBOS TĒJA	lietojiet 1½ tējkaroti tējas uz krūzi, uzvāriet ūdeni līdz 90-100°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 5 minūtes.
AUGĻU TĒJA	lietojiet 1½ tējkaroti tējas uz krūzi, uzvāriet ūdeni līdz 100°C, aplejiet tēju, ļaujiet tai ievilkties 5-8 minūtes.

Papildus, lai Jūs varētu izbaudīt tējas burvību pilnībā, ieteicams ņemt vērā sekojošus ieteikumus:

	Ieteikumi
–	Lietojiet svaigu ūdeni vārīšanai, ja iespējams avotu ūdeni vai attīrītu ūdeni, kas ir mīksts un labāk ievilksies tēju lapās.
–	Ieberiet tējas lapas krūzītē/tējkannā un tad pārlejiet tās ar ūdeni.
–	Lai tēja labāk ievilktos, var izmantot krūzīti ar vāciņu vai tējkannu.
–	Kad ir pagājis katras tējas noteiktais ievilkšanās laiks, nolejiet tējas dzērienu vai izņemiet tējas lapas, ja pagatavošanai izmantojāt bambusa vai metālisku filtru. Tādejādi tēja neievilksies pārāk daudz un tai nebūs nepatīkami rūgtenā garša. Tad jūs arī varēsiet tējas lapas apliet vismaz vēl vienu reizi.
–	Ja vēlaties, dzeriet tēju kamēr tā silta vai arī ielejiet ar ledu pildītā traukā, pievienojiet svaigus augļus, un dzeriet atdzesētu.

Tēja beramā vai maisiņos
Daudzi cilvēki lieto tējas maisiņus iespējams tādēļ, ka tas ir vieglāk. Citi lieto tikai beramo lapu tēju, jo uzskata, ka tā ir daudz labāka par tējām maisiņos. Tā iespējams ir patiesība, bet, kā tas ir patiesibā?

Beramās lapu tējas ir pagatavotas no veselām lapām, tās speciāli nesaplēšot vai nesadrupinot, un tādejādi sagatavošanā tiek izmantotas kvalitatīvākas tējas lapas. Turpretī tēju maisiņos parasti gatavo no zemākas pakāpes lapām, kas bieži ir atlikumi no augstākas pakāpes tējas lapām, kuras apstrādes procesā tiek sadrumstalotas un pat pārvērstas tā saucamajos tējas putekļos.

Svaigums var būt liela problēma ar tēju maisiņiem, jo mazie tējas gabaliņi ir ar lielāku virsmas laukumu nekā veselās lapas un tādejādi ātrāk izdalās ēteriskās eļļas un citas labās vielas izzūd, atstājot tēju blāvu un nesvaigu. Ražotāji šādām tējām mēdz pievienot krāsvielas, kas ir redzams brīdī, kad, tējas maisiņu iemērcot, ūdens uzreiz nedabīgi ātri maina savu nokrāsu.

Beramo lapu tējām ir nepieciešama vieta, kur tā varētu absorbēt ūdeni un izplesties. Tas ļauj ūdenim lēnām plūst cauri lapām un izdalīt vitamīnus, minerālus, bagātīgu garšu un smaržu no tām.

Mēs neapgalvojam, ka tējas maisiņos ir sliktas – tās ir parocīgas un pastāv ļoti daudz jauni, augstas kvalitātes tēju maisiņi arī veselo lapu tējām, tomēr mēs esam pārliecināti, ka veselo lapu tējas, neiesprostojot tās maisiņos, ir ar daudz bagātāku garšu un aromātu.

Tēja un veselība
Tas, kas padara tēju (no Camellia sinessis koka lapām) ievērojamu, ir ne tikai tās aromāts un bagātīgā garša, bet arī tās labvēlīgā iedarbība uz mūsu veselību.

Veselīgs dzīvesveids kā ikdienas sastāvdaļa ir jau pasaules tendence un daudzi no mums ikdienā vēlas pārmaiņas. Tēja ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā papildināt savu ikdienas uzturu ar veselīgu un tai pašā laikā garšīgu dzērienu, kas ļauj uzņemt organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu ar baudu un vitamīniem.

Arvien vairāk pasaules zinātnieku tējai pievērš pastiprinātu uzmanību un tiek pētīta tējas lapu sastāvdaļu ietekme uz cilvēka organismu. Ne velti Ķīnā tēju savulaik lietoja izteikti medicīniskos nolūkos. Klīniskie pētījumi, kas tikuši veikti pēdējā laikā, ir ļāvuši atklāt vairākus sensacionālus faktus par tējas ietekmi, kā profilaktisku tā arī ārstniecisku. Amerikā šī tendence ir ļoti aktīva kopš 2006.gada, un zinātnieki jau ir veikuši vairāk nekā 50 plašus pētījumus, kas pētīja saistību starp tējas patēriņu un risku saslimt ar vēzi. Lai gan šie pētījumi bieži vien ir pretrunīgi, tomēr to rezultāti tiek saistīti ar tējas profilaktisko ietekmi, lai samazinātu risku saslimt ar resnās zarnas, krūts, olnīcu, prostatas un plaušu vēzi.

Tēja ir bagātīgs antioksidantu avots, jo tajā ir konstatēta liela katehīnu koncentrācija. Šīs vielas ir spēcīgs antioksidants un palīdz organismam cīņā ar brīviem radikāļiem, kas var bojāt un iznīcināt šūnu DNS.

Tējas regulāras lietošanas labvēlīgā ietekme, tiek minēta daudzos pētījumos, taču ir ļoti svarīgi apzināties un ņemt vērā, to, ka tēja nav medikaments un tā neizārstē kā zāles. Tēju minētajos nolūkos var lietot tikai un vienīgi kā profilaktisku līdzekli un tā iedarbība ir ilgtermiņa lietošanas rezultāts. Kā arī ir jāņem vērā tējas veids, tējas iegūšanas reģions, laika apstākļi augšanas laikā, vispārējā tējas kvalitāte, tējas dzēriena pagatavošanas veids, tējas patēriņš, tējas savienojumu bioloģiskās un ģenētiskās variācijas, tas vai regulāri tiek lietots alkohols vai tabaka, esošais veselības stāvoklis un fiziskās aktivitātes daudzums, kā arī citi faktori, kas var ietekmēt to, kā katrs cilvēks individuāli reaģē uz tēju.

Tējas lapu sastāvā ir dažādas fizioloģiski aktīvas vielas, tādas kā katehīni, teanīns, kofeīns, saponīni, aminoskābes, hlorofils, fluors, dzelzs, olbaltumvielas, ogļhidrāti, vitamīni un citas minerālvielas un mikroelementi.

Apkopojot tējas lapu sastāvā esošas fizioloģiski aktīvās vielas, to ietekme ir ļoti plaša:

Sastāvdaļas	Apraksts un ietekme
Katehīni	Katehīns ir polifenolu veids, kas ir antioksidants un tiek uzskatīts par galveno tējas komponentu, kas atbild par veselības ieguvumiem, ko sniedz tēja jo īpaši baltā un zaļā tēja. Tējas lapu sastāvā ir četri katehīni: Epicatechin, Epigallocatechin, Epicatechin gallate, Epigallocatechin gallate. Aktīvākais un bagātīgākais katehīns ir Epigallocatechin – 3 – Gallate (EGCG). Tiek uzskatīts, ka tēja no Camellia sinensis auga, ir viena no bagātākajiem katehīna EGCG saturošiem avotiem. Katehīni ļoti viegli oksidējas un, pateicoties baltās un zaļās tējas pagatavošanas metodēm, kurās tiek ierobežota lapu oksidēšanās, katehīni nemaina savu formu un kvalitāti. Turpretim ulung (oolong) un melnai tējai tiek pieļauta lielāka lapu oksidācijas pakāpe un daži no katehīniem, mainot savu formu, pārtop par citu veidu polifenoliem – thearubigins un theaflavins. Šie katehīni atbild par melnās tējas tumšo oranži sarkanīgo krāsu. Tie arī ir antioksidanti, taču to iedarbība ir mazāka nekā EGCG. Katehīnu daudzums tējas koka augšējās, tikko izplaukušās lapās un pumpuros ir daudz lielāks, virs 15%. Zemākajās un nobriedušākajās lapās ir mazāk par 10% katehīnu. Pagatavotā 100 ml zaļās tējas krūzē ir 70-80 miligrami EGCG, savukārt tā paša apjoma melnā tēja satur vairs tikai aptuveni 10 miligramus EGCG. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc starp tējām tieši baltā un zaļā tēja tiek uzskatīta par bagātāko antioksidantu avotu. Ietekme: Samazināts holesterīna līmenis asinīs, samazināta ķermeņa tauku uzkrāšanās, vēža slimību profilaktisks efekts, samazināta zobu aplikuma veidošanās, atsvaidzinošs efekts sliktas elpas novēršanai, antibakteriāla iedarbība, pretgripas efekts, samazina asinsspiedienu un neitralizē augstu glikozes līmeni asinīs.
Teanīns	Tējai piemīt tādas īpašības kā piesātināta un bagātīga garša un saldenums. Tai pat laikā tai ir arī relaksējoša iedarbība. Aminoskābju veids, ko sauc par teanīnu ir lielā mērā atbildīgs par šiem raksturlielumiem. No aminoskābēm tējā, vairāk nekā 60% ir teanīns, kas faktiski ir unikāls un ir atrodams tikai Camellia grupas augos. Teanīna saturs augstāks ir jauniem lapu dzinumiem un, attīstoties lapām, teanīna līmenis krītas ļoti strauji. Teanīna saturu tējas lapās var koncentrēt, pielietojot vāka metodi, kad tējas lapas pirms novākšanas kādu laiku tiek turētas apsegtas, ierobežojot saules staru piekļuvi radot ēnu. Augstāks teanīna saturs pastiprina tējas garšu un aromātu. Tam piemīt arī interesanta mijiedarbība ar kofeīnu. Teanīns faktiski ierobežo kofeīna stimulējošo efektu un tādejādi rada aktīva stimulanta iedarbību mērenu, kas stimulē, bet tai pat laikā aizsargā centrālās nervu sistēmas šūnas. Tā ir viena no lieliskajām tējas īpašībām. Veiktie mērījumi arī parāda, ka teanīns paaugstina α-viļņus smadzenēs, kas parasti rodas tikai tad, ja cilvēks ir miera stāvoklī. Ietekme: Nervu šūnu aizsardzība, relaksējošs efekts, veicina α-viļņu veidošanos, pazemina asinsspiedienu. Teanīns rada efektu, kurā prāts ir mierīgs, bet ķermenis mundrs un aktīvs.
Kofeīns	Kofeīns ir alkoloīds, slāpekli saturoša organiskā viela, kas paaugstina tonusu. Kofeīna saturs 100 ml tējas dzērienā ir aptuveni 15 – 70 mg, kas atkarīgs no tējas veida un pagatavošanas stipruma pakāpes. Salīdzinot, espreso kafijas tase satur 100mg, Coca-cola 0.3L pudele 34mg un bundžiņa Red Bull satur 80mg kofeīna. Dzerot tēju, kofeīna ietekmi organisms sajūt citādāk nekā dzerot citus dzērienus ar kofeīna saturu. Tas ir pateicoties teanīna esamībai tējā, kas pieļauj stimulējošo efektu, bet aizsargā centrālās nervu sistēmas šūnas. Augstāks kofeīna saturs ir jaunākās tējas lapās un tas samazinās izgarojot, ja tēja tiek aplieta ar vārošu ūdeni. Ietekme: Palielinās fiziskā vai garīgā darba spējas, samazinās nogurums un miegainība. Uzlabojoties gremošanai, ir novērojams viegls diurētisks efekts. Tēja tiek uzskatīta par efektīvu, lai novērstu paģiras. Kofeīna ietekmē alkohols metabolizējas (pārstrādājas) ātrāk.
Saponīni	Saponīni ir atrodami visās tējas, un tos vizuāli var redzēt pēc tā, kad tēju sakratot veidojas putas. Tie ir glikozīdi, kas ūdenī veido koloidālus virsmaktīvus šķīdumus, tas ir, putojas. Tējas lapas satur aptuveni 0,1% saponīnus, kas piešķir tējai tās raksturīgo savelkošu, nedaudz rūgtu garšu. Ietekme: Pretsēnīšu, pretiekaisuma un anti-alerģijas īpašības, pazemina asinsspiedienu, ierobežo aptaukošanos un tiem piemīt pretgripas efekts.
Fluors	Tējas koka lapās ir atrodams samērā liels daudzums fluora. Jo nobriedušākas un vecākas tējas lapas jo vairāk tās satur fluoru. Pārlieku liels fluora daudzums var būt kaitīgs, bet dzerot kvalitatīvu tēju no jaunām lapām, tā ietekme būs pozitīva. Ietekme: Fluors nodrošina skābes izturīgu ārējo slāni uz zobu virsmas un līdz ar to ir efektīvs, lai novērstu kariesa veidošanos.
Gamma aminoskābe (GABA)	GABA tējas lapās veidojas pastiprināti, kad tām ierobežo skābekļa piekļuvi. GABA receptori ir centrālās nervu sistēmas receptori, kas atbild uz gamma aminoskābes ietekmi un iedarbojas ar nomierinošu efektu un aktīvi iesaistās iemigšanas procesā. Dzerot tēju, kofeīna ietekmi organisms sajūt citādāk nekā dzerot citus dzērienus ar kofeīna saturu. Tas ir pateicoties teanīna esamībai tējā, kas pieļauj stimulējošo efektu, bet aizsargā centrālās nervu sistēmas šūnas. Augstāks kofeīna saturs ir jaunākās tējas lapās un tas samazinās izgarojot, ja tēja tiek aplieta ar vārošu ūdeni. Ietekme: Samazina augstu asins spiedienu, relaksējošs un anti-stresa efekts.
Hlorofīls	Hlorofils ir zaļais pigments, komponents, kas dod tējas lapām zaļo krāsu un tam ir liela nozīme fotosintēzes procesā. Ja tējas koka lapas apēno pirms novākšanas, tad notiek hlorofīla koncentrācija un tā saturs lapās paaugstinās. Ietekme: Elpas atsvaidzinošs efekts.
Minerālvielas	Minerālvielu uzņemšana organismam ir ļoti svarīga, kas darbojas kā ķermeņa bioloģisko procesu regulatori. Tēja satur aptuveni 5-7% minerālu, galvenokārt kāliju (K), kalciju (Ca), fosforu (P) un magniju (Mg), kā arī nelielos daudzumos, mangānu (Mn), cinku (Zn) un varu (Cu ). Ietekme: Bioloģiskie regulatori.
Vitamīni	Vitamīniem ir liela ietekmi uz cilvēka organismu. Kaut arī vitamīni ir būtiskas uzturvielas, tie paši neveidojas organismā un tos nepieciešams uzņemt kopā ar pārtiku. Regulāri dzerot tēju, kas ir pilna ar vitamīniem, Jūsu organisms uzņems daļu no vitamīnu normas, kas nepieciešama labai veselībai. Ir 13 vitamīnu veidi, kas tiek klasificēti kā ūdenī šķīstošie vitamīni un taukos šķīstošie vitamīni. Kaut viens no 13 vitamīnu trūkuma organismā var izraisīt ādas slimības, nejutīgumu rokās un kājās, muskuļu vājumu un nogurumu. Zaļā un baltā tēja ir zināma kā vitamīnu avots, kurā ir vairāk vitamīnu nekā citos pārtikas produktos. Dažāda veida tējās ir dažāds vitamīnu saturs. Piemēram ulung (oolong) un melnajā tējā ir mazāk vitamīni, jo C vitamīns un vairāki citi vitamīni tiek zaudēti šo tēju ražošanas procesā.
Vitamīns B2	Vitamīns B2 ir būtiska sastāvdaļa regulārai attīstībai. Vitamīna B2 trūkums var izraisīt sašķeltas un apsārtušas lūpas, mutes dobuma un mēles iekaisumus. 100g zaļās tējas satur aptuveni 1.4mg vitamīna B2, kas ir 4 reizes vairāk nekā no pētersīļiem vai spinātiem, kuri tiek uzskatīti par vitamīna B2 augstas koncentrācijas pārtikas produktiem. Ietekme: Palīdz uzturēt veselīgu ādu un mutes dobuma gļotas membrānas.
C vitamīns	C vitamīns ir nepieciešams uzturvielas kolagēna ražošanai. Tas ir mūsu ķermeņa kaulu, ādas un muskuļu viens no pamatmateriāliem. Svarīgākais no šiem komponentiem ir saistaudu proteīns kalogēns – audu kārta, kas atrodas zem ādas un stabilizē kaulus. C vitamīna trūkums organismā traucē kolagēna šķiedru veidošanos, izraisot cingu un vājinot asinsvadu sieniņas. C vitamīns darbojas kā antioksidants un tiek uzskatīts, ka tam ir svarīga nozīme tajā, lai novērstu ar nepareizu dzīvesveidu saistīto slimību veidošanos. Tam ir aktīva loma arī vēža profilaksei. Baltā un zaļā tēja satur visvairāk C vitamīnu, 3 reizes vairāk kā citrons vai apelsīns un aptuveni 1,5 reizes vairāk nekā sarkanā paprika, kas tiek uzskatīta par vienu no C vitamīna augstākās koncentrācijas dārzeņiem. Ulung (oolong) tēja satur ļoti maz vitamīnu C un melnā tēja praktiski vispār nesatur šo vitamīnu. Ietekme: Spēcīgs antioksidants, tas nodrošina kolagēna veidošanos organismā, kas palīdz atbrīvot ķermeni no brīvajiem radikāļiem un padara nekaitīgas skābekļa molekulas, kas vai izraisīt šūnu bojājumus, kas atkal savukārt var izraisīt vēzi, sirds saslimšanas, kataraktu, atrītu un daudzas citas veselības problēmas. C vitamīns stiprina organisma imūnsistēmu.
Folijskābe	Uzturvielas, folijskābes uzņemšana palīdz veidot eritrocītus, tas ir, sarkanās asins šūnas, kas nodrošina skābekļa piegādi ķermenim, izmantojot asinsrites sistēmu. To īpaši iesaka papildus uzņemt grūtniecības laikā, kas palīdz novērst iespējamos augļa nervu caurules defektus (NTD). Zaļā tēja satur vairāk nekā piecas reizes vairāk folijskābi nekā spināti vai pētersīļi, un aptuveni tikpat cik kaltētas jūraszāles, kuras ir viens no augstākajiem folijskābes avotiem pārtikā. Melnā tēja, tās apstrādes dēļ, satur tikai nelielu daudzumu folijskābes. Ietekme: Pēdējos gados viens no visvairāk pētītajiem vitamīniem, folijskābe, ir atklājusi tās lielo ietekmi cīņā ar aterosklerozi, resnās zarnas vēzi, demenci, Alcheimera slimību un augļa nervu caurules defektu (NTD).
β-karotīns	β-karotīns tiek absorbēts caur zarnu sieniņām un pēc tam, nokļūstot aknās, tas pārvēršas par retinolu – A vitamīnu. Beta karotīnam ir nozīmīga loma epitēlijaudu veidošanā, kas ir ādas, dzelzs, gļotu apvalku, elpošanas ceļu, gremošanas un urīnceļos. Starp tējām β-karotīns ir atrodams īpaši lielā daudzumā tieši japāņu matcha tējā, kas satur piecas reizes vairāk β-karotīnu nekā burkāni. Ietekme: Antioksidants un imūnsistēmas stimulators, nodrošina labāku acs redzamību palīdzot pareizi funkcionēt acs tīklenei.
E vitamīns	E vitamīns darbojas kā antioksidants, kas aizsargā šūnu lipīdus organismā no oksidācijas. Šūnas veidojas no taukos šķīstošām un ūdenī šķīstošām daļiņām un vitamīns E darbojas taukos šķīstošajā šūnas daļā. Zaļā tēja satur aptuveni 2 reizes vairāk E vitamīnu nekā čili pipari, kas ir lielas E vitamīna koncentrācijas pārtikas produkts. Tomēr, ņemot vērā, ka vitamīns E nešķīst ūdenī, to vislabāk uzņemt dzerot pulverveida zaļās tējas vai matcha. Ietekme: Antioksidants.
Tējas aromāts	Tējas lapas satur milzīgu skaitu aromāta sastāvdaļu. Zaļajā tējā tās ir aptuveni 200 un vairāk nekā 300 melnajā tējā. Taču patiesībā aromāts, kas veidojas tējā, ir sastopams ļoti nelielos daudzumos, tikai aptuveni 0,005% zaļajā tējā un 0,02% melnajā tējā. Neapstrādātas tējas lapas satur nelielu aromātu. Patīkamais tējas aromāts tiek iegūts apstrādes procesā. Karstā apstrāde nodrošina fermentāciju un fermenti strādā, lai izkliedētu atsevišķas tējas lapu sastāvdaļas un atbrīvotu lapu aromātu. Piemēram, sarullējot un uzkarsējot, tējas lapās esošās ēteriskās eļļas sāk izdalīties, aminoskābes un saharīns reaģē uz karstumu un tējai attīstās brīnišķīgs aromāts. Pie karstās apstrādes tējas lapās veidojas arī U vitamīns, kas ir efektīvs kuņģa un zarnu trakta slimību profilaksei. Gatavojot tēju, aromāts vislabāk izdalās tieši, aplejot to ar karstu ūdeni. Ietekme: Tējas aromāts palīdz cilvēkiem atpūsties un mazināt stresu, padarot tēju par sava veida aroma terapiju.